Kāpēc ir svarīgi ne tikai dot bērnam attīstošas spēles, bet arī pareizi atzīt viņa sasniegumus?
Iedomājieties šo ainu: jūsu bērns sēž pie galda, rūpīgi liekot puzli, ko tikko viņam uzdāvinājāt. Viņš sākumā cīnās, pāris reizes mēģina un kļūdās, bet nepadosies. Pēc brīža pēdējais gabaliņš ieguļ savā vietā, un viņa acīs iemirdzas lepnums. Viņš paskatās uz jums, cerot uz kādu reakciju…
Ko jūs teiksiet? "Labi!"? "Malacis!"? Vai varbūt nemaz nepamanīsiet?
Bērnam attīstošu spēļu došana ir lielisks veids, kā viņu mudināt uz patstāvīgu domāšanu, problēmu risināšanu un radošumu. Bet tikpat svarīgi ir tas, kā mēs – vecāki – reaģējam uz viņa centieniem. Un te rodas jautājums: vai bērns tiešām ir jāslavē?
Attīstošas spēles – ceļš uz patstāvību un pašpārliecinātību
Attīstošas spēles nav tikai vēl viens priekšmets rotaļlietu plauktā. Tās ir rīks, kas bērnam māca:
✔ domāt loģiski,
✔ attīstīt sīko motoriku,
✔ uzlabot pacietību un koncentrēšanos,
✔ pieņemt izaicinājumus un meklēt risinājumus.
Taču visvērtīgākās šīs spēles kļūst tad, kad bērns ar tām var darboties patstāvīgi. Ja mēs visu laiku stāvam blakus un dodam norādes, mēs neļaujam bērnam pieredzēt to lielisko sajūtu –
"ES PATS TO IZDARĪJU!"
Tieši tāpēc vecāku loma ir nevis tikai slavēt vai kritizēt, bet gan palīdzēt bērnam apzināties savu progresu un veidot pašapziņu.
Slavēt vai neslavēt? Psihologu skatījums
Daudzi vecāki uzskata, ka bērni ir jāslavē par katru mazāko sasniegumu, jo tas veido viņu pašvērtējumu. Taču psihologi uzsver, ka pārmērīga slavēšana var kaitēt bērna attīstībai.
Psiholoģe Inese Putniece skaidro, ka audzināšanas procesā svarīgs ir līdzsvars starp slavēšanu un saprātīgu kritiku. Ja bērns saņem tikai uzslavas un nekad nesaskaras ar reālām atsauksmēm par savu darbu, viņš var zaudēt spēju objektīvi novērtēt savu veikumu un izaugsmi.
Vēl viens būtisks aspekts – pārmērīga slavēšana var samazināt bērna iekšējo motivāciju. Piemēram, ja bērns tiek nepārtraukti slavēts par to, ka viņš zīmē, viņš var sākt zīmēt nevis tāpēc, ka viņam tas patīk, bet gan tāpēc, lai saņemtu atzinību no vecākiem. Tādējādi tiek pazaudēts prieks par pašu procesu.
Tāpēc psihologi iesaka slavēt pārdomāti un koncentrēties uz bērna pūlēm, nevis gala rezultātu.
Kā pareizi atzīt bērna sasniegumus?
Ja vēlaties, lai jūsu bērns augtu pašpārliecināts un spētu priecāties par saviem sasniegumiem, mainiet pieeju slavēšanai.
❌ Izvairieties no tukšām uzslavām, piemēram, "Malacis!", "Tu esi ģēnijs!", "Super!".
✅ Tā vietā koncentrējieties uz konkrētām lietām, piemēram:
✨ "Es redzēju, cik pacietīgi tu liki šo puzli – tu tiešām centies!"
✨ "Tas bija sarežģīts uzdevums, bet tu nepadevies un atradi risinājumu!"
✨ "Tu ļoti rūpīgi domāji par šīs konstrukcijas uzbūvi – tas tiešām izdevās!"
Šāda veida komentāri dod bērnam pašam spēju novērtēt savu veikumu, nevis gaidīt apstiprinājumu no citiem.
Patstāvības spēks – ceļš uz stipru bērnu
Kad bērns saņem attīstošu spēli un pats ar to tiek galā, viņš mācās ne tikai konkrētās prasmes, bet arī izkopj ticību saviem spēkiem. Nākamreiz, sastopoties ar sarežģītu uzdevumu (gan spēlē, gan dzīvē), viņš vairs nebaidīsies no kļūdām. Viņš zinās: "Es varu mēģināt, domāt un pats atrast risinājumu."
Un šī pārliecība būs viņa spēks uz visu dzīvi.
Tāpēc, kad redzat savu bērnu koncentrēti darbojoties, dodiet viņam laiku pašam atklāt, eksperimentēt un atrisināt. Bet, kad viņš beidzot sasniedz savu mazo uzvaru – neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmā saliktā puzle, pabeigta konstruktora ēka vai izspēlēts loģikas uzdevums – atzīstiet viņa pūles, nevis tikai gala rezultātu.
Jo šodien tās ir tikai spēles, bet rīt – dzīves izaicinājumi, kuriem viņš ar pārliecību teiks: "Es pats to varu!"